Keilas pārdomas

kā novembra siltais lietus un kūstošs sniegs
es pakšķinu pie tavas sirds
un sirdsapziņas savas.
Tik skaisti varētu apsnigt 5.stāvu balkoni,
zemeņu lauki un Cēsu iela
bet kūst un zūd tik ātri.
Man slapjas kājas,tev lokojas mati
tik auksti,kad jābrien pa dubļiem.
Cik ledaina mana roka,kad pieskaras tavai-jo mīļa.
Mīļa un jauka kā apsnidzis zemeņu lauks.
Vēlreiz no jauna.

Birkas: lietus, mārtiņdiena, mīlestība, novembris, rudens, sniegs.

Reiz dzīvoja viens puisītis. Viņam bija tikai 4 problēmas.
1. Viņš vienmēr bija ķēmā
2. Viņš aizmirsa ar ko viņš ir gulējis, jo bija ķēmā.
3. Zane bija Elīnas draudzene.
4. Viņš bija neveiksminieks.

P. S. Ideja smelta pamatskolas gadu piedzīvojumos un garās filozofiskās pārrunās :)

Birkas: alkohols, atmiņas, problēma, sviests.

Atmiņas vienmēr būs. Bet ar to ir par maz. Mēs - mazie cilvēciņi, kuri mācījās par mazajiem vārdiņiem.
Krievu valodas stunda. Skolotāja, klases audzinātāja, kura pēc stundām tiks redzēta ieejam " Bārs. Spēļu zāle" , stāsta kaut ko par prievārdiem un saviem kabačiem. Kāds nočukst: " Iedod algebras kladi! Es savā neko nesaprotu." Kāda cita balss saka:" Kāda ir tā diskriminanta formula?? Un kas ir tas stulbais k?! " Nākamajā stundā kontroldarbs.
Starpbrīdī mēs, divas draudzenes, sēžam uz grīdas un ēdam ābolus. Man rokā A4 lapa ar franču valodas ieskaites atbildēm ( tad vēl nezinu, ka ne īstajām). Pienāk mūsu draugs ( arī viņam rokā tāda pati lapa) un apsēžas blakus manai draudzenei. Mēs 100 reizes dienā katrs apsēžamies uz grīdas pie sienas. Un pat nedomājam, kā tieši tas notiek. Bet tad pienāk viņš
(mūsu draugs) un es šo procesu ieraugu pavisam citādu.
Viņš ietriecas ar plecu sienā un tad lēnām gar to noslīd. Un tā mēs visi - vismaz 10 reizes dienā. Aizejam uz franču valodu, tad uz mājturību - divas stundas nobumbulējam - klausāmies mūziku, zīmējam krūzītes, klausāmies kā kāda meitene smejas un skatāmies kā kāda cita savā nodabā slauka grīdu. Dziedam par rozā brillēm, vareni gareniem limuzīniem un Džeimsu, kam nav par ko sērot.
Pēc skolas kaut ko padarām ar tuvākajiem draugiem un mācāmies. Priecājamies...Mēs, mazie cilvēciņi...
Bet dzīve ielaužas.Par to mēs runājam sēžot uz balkona.
Jā: " Tā mēs dzīvojam, tā mēs svinam ( plumbumam)..."
"Ak dieva, tu smaržo pēc ķīmijas kabineta!" viņa man saka un es atceros: tas bija vienīgais pirmais septembris, kurā es himnas laikā klusēju, kaut gan bija tik daudz, ko teikt. Laikam mēs visi sev apsolījām, ka to izdarīsim. Mēs mazie cilvēciņi...

Birkas: draugi, skola, sviests.

Piedod man lūdzu
Tu zini - es biju mazliet nomaldījies
No sliedēm noskrējis vilciens

Tu zini-
ir forši krist no balkona
pa vidu sajūtas dēļ

Nu ja,bet nu es esmu atdūrusies
un nu piedod lūdzu, ka metu tev ar dubļiem,
kuros pati vāļājos

Birkas: dzeja, piedošana.

Tu atnāci vakar sapnī un pieklauvēji pie mana sapņa durvīm. Es izkāpu n opeļķes ( tā bija remdena vasaras peļķe) un atvēru tās. Tev pa priekšu ielidoja 5 taureņi dažādās krāsās un tu teici, ka tavedi man vasaru. Es iesmējos savus žagu smieklus, mani puķainie, rozlillīgie svārki (tādi paši kā taureņu spārni) noplīvoja un es aicināju tevi iekšā. Tu, mulsi, smaidīdams, ienāci manā tējnīcā. Es atļāvu tev izmīdīt pienenes, lai būtu, kur apsēsties, un atnesu mums biezpienu ar melleņu ievārījumu. Bija pats dienas vidus un estikko biju paēdusi pusdienas, varēju atkal darīt, ko gribu. Bija no tām dienām, kad, uz ceļa stāvot, var redzēt, cik ātri skrien mākoņi, bet vēju nevar just. Bija silts un tu nopētīji manus matus. Jē, tev taisnība, tie izskatījās citādi. Mazliet garāki, galos lokaināki un citādāk atsprausti. Mans tērps bija nomainījies uz dzeltenu kleitu. Mēs mazliet pagājāmies pa manu istabu un sajutām zem pēdām vēsas pludmales smiltis. Jau bija pēcpusdiena un mēs sajutām arī vēsu ūdeni. Iebridām jūrā peldēties ar visām drēbēm. Es iemācījos tavu smaidu un tu manus žagu smieklus. Sapnī.

Birkas: iemīlēšanās, jūra, mākoņi, mīlestība, sajūtas, sapnis, sviests, taureņi.